
ATGRIEŠANĀS PIE SEVIS – CEĻOJUMS ATPAKAĻ UZ SAVU PATIESO DABU
Kad cilvēks piedzimst, viņā sākas ne tikai fizioloģiski un psiholoģiski procesi - viņā aktivizējas arī enerģētiski un informatīvi mehānismi, kas veido viņa sākotnējo domāšanas struktūru jeb "matricu". Šī matrica pati par sevi ir neitrāla. Taču ar laiku uz tās uzslāņojas ārējās ietekmes - ģimenes modeļi, sabiedrības normas, kultūras programmas, autoritāšu uzskati. Šie slāņi nereti kļūst par iekšējiem ierobežojumiem, kas nomāc cilvēka radošumu, spēku un patieso ceļu. Rezultātā cilvēks sāk dzīvot pēc svešiem scenārijiem, nevis savas būtības vadīts. Taču ir iespējams atgriezties pie sevis “sevis centrā” - pie tās patiesās esības, kas vienmēr ir bijusi tevī.
